Kādā no apavu veikaliem, līdzīgi kā visos citos veikalos, notiek ziemas sezonas preču izpārdošana. Vienīgais, kas interesantāk, atlaides tiek solītas līdz 90%. Tīri aiz ziņkārības, aizstaigāju līdz veikalam un piegāju tieši pie stenda, kurš solīja 90% atlaidi. Un te nu manī pamodās snaudošā ekonomista gars. Prece, konkrētāk, tā saucamie ziemas zābaki “parastie”, kas bija izvietoti ar 90% atlaidi, maksāja 4.99 Ls (ar atlaidi). Iepriekšējā cena – ap 50 latiem.. Savukārt, zābaki (jau paskata ziņā vērtāki, nekā tie iepriekš minētie), kuriem iepriekšējā cena pie un ap trīsdesmit, nocenoti tikai par 40 un mazāk procentiem.

Nezinu, kuru veikalnieki mēģina “apvest ap stūri”, bet man nu nekādīgi neliekas loģiska šāda veida atlaižu politika. Kā veikalniekam var būt izdevīgi dārgāko preci maksimāli nocenot, bet vidējā līmeņa preci nocenot tikai nedaudz, tad jau viņš rezultātā var palikt zaudētājos, bet tā laikam mūsdienās (Latvijā) noteikti nenotiek. Nepietiek ar to, ka sākotnējās cenas (ir reāli redzēts kādā citā veikalā) tiek saskrūvētas un salīmētas dienu pirms atlaižu sākšanās, vēl arī šāda veida mānīšanās.. Tā ir tīrākā kāpšana uz galvas jau tā apdalītajam patērētājam! Un retoriskais jautājums: “Kur skatās atbildīgie dienesti?” laikam ir lieks… Neviens nekur neskatās, ja tas nav izdevīgi…