Darbības laiks: agri sestdienas rīti..
Darbības vieta: Liepājas pilsētas viena no centra ielām..
Darbīgās personas: sētniece un kāda viņas paziņa, dažreiz arī blakus kvartāla sētniece..

Sestdiena, septiņi no rīta. Uz ielas dzirdamas lamas un sūrās dzīves izklāsts ļoti skaļā un nepatīkami spalgā balsī. To var labi dzirdēt pat pie aizvērtiem logiem visi kvartāla iedzīvotāji. Nerunāsim nemaz par to, ka vasarā logi mēdz tikt atvērti… Vaimanas, cik lieli cūkas ir visi šā kvartāla iedzīvotāji un kāda konkrēta nama (katru reizi gan tas ir cits) iedzīvotāji, aizdomīgi, bet vienmēr ir dzirdamas tieši agros brīvdienu rītos, kad lielākā daļa iedzīvotāju vēl nav modušies.. Kā vienmēr uzmanības lokā nonāk mūsu nama sētniece.

Viņa ir satikusi kādu savu draudzeni un stāsta savu bēdu par jauniešu atstātajiem sūdiem pie 28. nama. Kas tik nebija jādzird par viņas radiem, ienaidniekiem un kaimiņiem – apkārt viens liels zvēru dārzs. Liepājas domē sēž zagļi un buržuji, kas sabāzuši kabatās kaudzi naudas. Jaunatne ir resna un izlaista tāpēc, ka sēž un neko nedara, bet viņai vienai pašai jāvergo.

Šī nav pirmā reize, kad gribējās atvērt logu un pateikt sētniecei visu, ko par viņu domāju. Abas, parasti satikdamās, sabļaujas, jo stāv katra savā ielas pusē. Taču šoreiz mani izbrīnīja tas, ka viena no otras stāv nepilnus divus metrus. Miegs, protams, kā ar roku atņemts. No sētnieces uzrunāšanas atturēja tas, cik viņa nejauki parasti uz to reaģē… Reiz viņai aizrādīja kāds vīrietis, es pat teiktu, ka samērā miermīlīgi, uz ko sētniece atbļāva vēl skaļākā balsī: “Šeit ir brīva valsts, ko gribu, to daru!” Īsti bērnudārza kašķu līmenī… Lieki piebilst, ka sieviešu sarunas turpinājās par toni skaļāk..

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, protams, dara savu. Cilvēki ir neapmierināti, kašķīgi un dažkārt pat agresīvi. Bet vai šādi pasniedzot savu sāpi pasaulei mēs to padarīsim labāku???