Pašvaldības Vides daļas speciāliste Alda Damberga sniedz papildu informāciju par to, kāpēc Raiņa parkā ir plānots izveidot suņu pastaigu laukumu.
Alda Damberga:
Parki tiek veidoti, lai tos apdzīvotu to vērtības baudītu cilvēki: bērni, jaunieši, sportisti, jaunās māmiņas, pensionāri, strādājošie u.c. iedzīvotāju grupas, t.sk., arī mājdzīvnieku mīluļi – suņu īpašnieki.
Parku mākslas lietpratējs Georgs Kūfalts veidojot apstādījumus Liepājā, cerēja, ka tajos būs arī dzīvnieki. Viens no viņa sapņiem, piemēram, bija eksotiskie putni Jūrmalas parkā.
Daudzās pasaules pilsētās suņu pastaigas laukumi atrodas līdzās bērnu rotaļu laukumiem, jo suns ir mūsu sabiedrības daļa. Liepājas māsu pilsētā Belvju ASV šādi laukumi tiek veidoti un ierīkoti ne tikai par pašvaldības naudu, bet arī piedaloties ziedotājiem – iedzīvotājiem, pilsētas uzņēmumiem un dzīvnieku aizsardzības organizācijām.
Tur ap suņu pastaigu laukumiem žogi vispār netiek būvēti. Diskusijas tur ir par to, kāds būtu veiksmīgākais šāda laukuma labiekārtojums, lai ikviens, arī dzīvnieki, justos ērti un droši.
Diemžēl pie mums šādi laukumi ir patālas nākotnes sapnis.
Vainīga ir cilvēku attieksme: suņu īpašnieki, kas audzina agresīvus un kaimiņiem bīstamus suņus. Tāpēc suņu pastaigu laukumi ir jāplāno ar žogu tam apkārt.
Bet ir arī tādi cilvēki, kas dzīvniekus necieš ne acu galā un uzskata, ka viņiem nemaz nav vietas mums līdzās, kur nu vēl tērēt pilsētas naudu tādām „greznībām” kā suņu pastaigu laukums.
Taču ikvienas pašvaldības pienākums ir rūpēties par vidi, arī dabas vidi.
Par suņu laukumiem – iedzīvotāju aptauja
Liepājā šobrīd ir tikai viens suņu pastaigu laukums – pie Zvejnieku alejas. Tas ir gluži nepietiekami.
Lai situāciju uzlabotu, pagājušā gada jūnijā un jūlijā pašvaldība rīkoja iedzīvotāju aptauju: Cik vietās Liepājā nepieciešams ierīkot suņu pastaigu laukumus? (skatīt.: http://www.liepaja.lv/page/1#).
Pēc aptaujas rezultātu apkopošanas pilsētas Vides fonds apstiprināja trīs iespējamās vietas, kur nākotnē būtu iespējams izveidot suņu pastaigu laukumu. Tā ir plaša teritorija Slapjā ielā 1, Kristiāna Dāla ielā 2/8, kā arī Raiņa parka dienvidu daļā.
Cilvēki gan ieteica, lai tādu laukumu būtu pēc iespējas vairāk – katrā pilsētas mikrorajonā.
Tagad, kad pašvaldība ir uzsākusi īstenot tikai vienu no iecerēm – izveidot suņu pastaigu laukumu Raiņa parka, šāda rīcība tiek nosaukta par absurdu.
Turklāt pašvaldības speciālistu viedoklis nemaz netiek uzklausīts (skat. Pētera Jaunzema rakstu „Parks ir mantota bagātība” „Kurzemes Vārda”14. jūlija numurā).
Suņu pastaigu laukums ir ieplānots mazā parka daļā – apmēram 2000 kvadrātmetru lielā teritorijā, bet visa Raiņa parka kopējā platība ir 15,5 hektāri.
Jautājums ir par toleranci vienam pret otru
Diemžēl mēs neprotam būt iecietīgi pret citu uzskatiem, interesēm, vajadzībām. Arī pret mūsu mazākajiem brāļiem – dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem un citām dzīvām radībām.
Ir parki, kuros dzīvo vāveres, stirnas, eži, ligzdo daudzveidīgas putnu sugas. Un tas ir tāpēc, ka dzīvnieki izvēlas vietas, kur ir labestība, iecietība, miers, kur tiem nedara pāri, bet pabaro, kur tos vēro, nevis trenkā, baida un apsmej.
Lai ierīkotu suņu pastaigu laukumu vietā, kas šobrīd ir neizmantots un ēnains parka nostūris, būs nepieciešams retināt vairākus kokus.
Te jāpaskaidro, ka parkā tāpat kā mežā neviena koka mūžs nav bezgalīgs. Turklāt sākotnēji stādot parku, arhitekti plāno tā sauktos sabiezinātos stādījumus, kas pēc zināma laika tiek retināti.
Tādā veidā tiek atstāti ainaviski, ģenētiski un bioloģiski vērtīgākie koki, kas spējīgi sasniegt dižkoku apmērus.
Bet saglabājot pilnīgi visus iestādītos koku un ļaujot nekontrolēti tiem augt pašizsējā, parks pārvēršas džungļos ar novājinātiem, slimību un kaitēkļiem apsēstiem kokiem.
Šajā parka daļā zem kokiem noēnojuma dēļ neaug pat zāle. Tā ir pazīme, ka šāda ekosistēma ir nepilnīga, trūkst augu zemākais stāvs.
Šajā parka daļā ir iznīkuši agrāk stādītie ziedošie krūmi: filadelfi, karaganas, irbenes, kas ir mājvieta sīko putnu ligzdošanai.
Ne jau iecerētā suņu pastaigu laukuma dēļ šeit nedzirdam lakstīgalu pogošanu, bet tāpēc, ka šim mazputniņam nav krūmāju, kur ligzdot!
Atrodamies ačgārnu priekšstatu varā
Diemžēl mēs joprojām atrodamies ačgārnu priekšstatu varā par dabas aizsardzību.
Tieši šajā Raiņa parka teritorijas daļā jau pagājušā gadsimta 50. un 60. gados vai vismaz 70. gados vajadzēja retināt zirgkastaņas, bērzus un milzīgās apses. Šodien šā nepadarītā darba dēļ speciālistiem ir grūti izlemt, kuru no kokiem likvidēt un kuru atstāt, jo pārsvarā visiem ir izstīdzējis stumbrs un galotnē vien daži zari ar lapotni.
Lai koks sevi apgādātu ar barības vielām, ir nepieciešama atbilstoši liela lapotnes virsma. Tad arī augam tiek nodrošināts ilgs un veselīgs mūžs, to neapdraud kaitēkļi un slimības, koks mums rada tīru, ar skābekli bagātinātu gaisu, gaisa mitrumu un temperatūru.
Raiņa parka dienvidu nostūris suņu pastaigas laukuma izveidošanai ir izvēlēts, lai parks kļūtu pēc iespējas daudzfunkcionāls. Lai šī zaļā teritorija kļūtu pieejama gan pensionāram ar savu vienīgo četrkājaino mīluli, gan apsargam ar savu darba „kolēģi”, gan biznesmenim ar uzticamāko dzīvo dvēseli.
Vai tiešām cilvēki, kuri mīl suņus, būtu jāizstumj uz kādu attālu pilsētas nomali?
Turklāt pašvaldībai nav iespējams suņu pastaigu laukumus ierīkot visur, kur kādam šķiet, ka ieraudzījis tam piemērotu vietu. Šādas teritorijas pieder citam īpašniekam, kuras pilsētai būtu jāatpērk, taču šobrīd, pilnīgi noteikti, tas nav iespējams.
Aigars Štāls, sabiedrisko attiecību speciālists
