Šodien, braucot pa Ūliha ielu, ievēroju kolosālu, pat episku ainu, kāda nu jau uzskatāma par eksotisku. Ne tādēļ, ka šāda mašīna bija īsts kulta priekšmets pēc lieliskās latviešu filmas “Dāvana vientuļai sievietei”. Jel nē! Sāls pavisam citā, proti, izcili uzposts kā no astoņdesmito gadu vidus atbraucis melns spēkrats- GAZ-24, jebšu citādi saukts par Volgu. Spēkrats bija īsts brīnums vienmuļā un rietumnieciski garlaicīgā Ūliha ielā, kurā valda tie paši spēkrati, kas tapuši valstīs, ko vien gadus trīsdesmit atpakaļ saucām par kapitālistiskām zemēm… Redz kā mainās laiki, kad teju katras padomju ģimenes sapņu un bagātības etalonu nu saucam par retro…