Augusta beigās LATA (Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija) nāca klajā ar paziņojumu, ka ir izstrādājusi uzņēmēju atbalsta programmu paketi, kas, citēju -“dotu iespēju valstij divu gadu laikā iegūt papildus nodokļu ieņēmumus 60 miljonu latu apmērā” (citāts no LATA).

Afēra?

Tas viss izklausās jauki, taču šajā lietā ir ļoti daudz neskaidrību un ēnu, kas teju vai prasās salīdzināt to ar bēdīgi slaveno “Digitalizācijas lietu”, kur lieli vīri mēģināja iesūkt nāsīs miljonus. Varbūt atceraties miljonu iegrūšanu kādā “biznesa plānā”, kurā uzņēmējs solīja ievērojamus ietaupījumus ieviešot e-pārvaldi? Paskat tik! Kāda mums šodien cēla “ēēē pārvalde”.

Jau pirmajā mirklī  LATA`s modelis radīja bažas, ka tajā ir iesaistījušies uzņēmumi, kam nebūt neinteresē pats ietaupījumu fakts, bet gan mērķis investēt “valsts”! līdzekļus savu biedru uzņēmumu attīstībā. Organizācjas, kas ir LATA biedri, vēlas iegūt sev līdzekļus, nevis palīdzēt valstij ietaupīt. Vai ir racionāli investēt nodokļu maksātāju naudu nozarē, kura ir grūti izprotama valsts pārvaldei, un līdz ar to projektam ir grūti kontrolējams rezultāts.

Biznesa plāns?

Varbūt LATA ietaupījuma “biznesa plāns” tapis vēl ziedu laikos, taču pasniegt to šādā  kontekstā, kad valstī ir problēmas izmaksāt pensijas…. Ja šodien LATA atnāktu pie potenciālā investora ar šādu plānu, tas bez minstināšanās pasūtītu to “trīs mājas tālāk”. Paskatīsimies, ko šajā gadījumā darīs valsts (zinot cik daudz šaubīgu projektu tiek izbīdīti cauri valsts pārvaldei).

Stīns Lorenzs vienā  no pēdējām LETA`s video intervijām minēja ko līdzīgu – “Ja no valsts vairs nevar nozagt, tad jāpanāk, lai tā palīdz nozagt no Eiropas Savienības”. LATA sava projekta realizācijai prasa no valsts 19 260 847 LVL līdzfinansējumu, lai no ESF varētu iegūt 109 144 798 LVL. Tas vēl nebūtu nekas, taču ja rokam dziļāk un pētam, kā šie līdzekļi tiks tērēti -

12 000 000 LVL – „Izglītības iestāžu informatizācija”
Ja atskatamies uz “digitalizācijas”  un “e-pārvaldes” projektiem, tad šāda iedaļa bija kā radīta, lai… (nu Jūs jau zināt…). Ieguldot šādus līdzekļus “informatizācijā” iestādēs, kas “informatizē” un izglīto, mēs būsim pati “informatizētākā” valsts pasaulē…

116 405 645 LVL „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” Šo iedaļu labāk nekomentēt -  “elektronisko pakalpojumu attīstība” jau no deviņdesmitajiem ir jājamzirdziņš naudas noslaukšanai no valsts un fondiem.

Kāds būtu risinājums?

– Jāsāk būtu ar LATA “pasūtīšanu trīs mājas tālāk” un lūgumu pārveidot biznesa plānu tā, lai nebūtu jāpiesaista valsts līdzfinansējums bet gan jāiegulda savi līdzekļi.
– Salikt “Biznesa plānā” skaitļus, kas atbilst šodienas situācijai valstī.
– Pārskatīt pāreju uz atvērtā koda risinājumiem, lai samazinātu investējamo līdzekļu apjomu.
– Izvērtēt procesus un apzināt kritērijus, ar kuriem būtu jāsāk, lai jau pirmajā brīdī tos varētu ieguldīt pārejas tālākos posmos.
Jums jāsaprot ka es neesmu pret atvērtā koda risinājumiem. Tos izmantoju, gan uzņēmejdarbībā, gan sadzīvē, pilnībā izmantojot bezmaksas produktus. Nekādā ziņā nepretojos kustībām, kas popularizē atvērtā koda risinājumus, taču šajā gadījumā šis projekts pamatīgi ož pēc lobisma un korupcijas.

Pēteris Krieviņš
http://twitter.com/peteriskrievins