Liepājas pludmale ir burvīga. Jūsmoju par kopš brīža, kad to vien atceros agrā bērnībā. Ejot uz to ar vecākiem, palikušas daudzas atmiņas- kā virs galvām lidinājās padomju armijas helikopteri, kā pie horizonta ar lielu ducināšanu slīdēja melnu zemūdeņu kontūras, kā 22:00 gar jūras krastu brauca traktors ar arklu un uzara joslu. Atceros arī tās retās un brīnumainās reizes, kad ļaužu pārpilnā pludmalē ieradās autoveikals, kurā varēja nopirkt siltu limonādi.
Savukārt kopš Liepāja līdz ar valsti tapusi par brīvās pasaules daļu, taisni vai jābrīnās par to, cik maz izmantojam lielisko iespēju, ko mums sniedz milzīgā pludmale. Varbūt vien BBP un viss. Leiši ar savu Palangu varētu mūs apskaust: Liepājas pludmales burvīgās un baltās smiltis, kas plešas milzīgā joslā no ostas moliem līdz par leišmalei, ērta atnākšana, ērta atbraukšana. Beidzamos gados še tiek uzstādītas arī tik vajadzīgās tualetes. Ir gan gružu kastes, gan pārģērbšanās kabīnes. Arī glābšanas stacijas ir abos galos. Šogad lielisks jaunums- veselas divas pludmales kafejnīcas. Pirmo reizi vēsturē kafejnīca Vaiņodes ielas galā. Pabiju. Izvēle bez šaubām diezgan pieticīga, toties cenas pieņemamas. Vienkārši vēl viena izcila vieta patīkamai laika pavadīšanai.
Īsts paradīzes stūrītis ir Liepājas pludmale, vēlreiz secinu. Tikai īsti nesaprotu, kādēļ svētdienā, kad bija tik silts un saulains, pludmalē tik maz ļaužu?