Liepājas Domes deputāti Domes sēdē apstiprinājuši pilsētas budžetu 2009. gadam, kas ir par 28,8 % mazāks nekā pērn. Pilsētas kopbudžeta ieņēmumi šogad plānoti 37 milj. latu apmērā. „Liepājas pilsētas 2009. gada budžeta samazinājums par 15 miljoniem latu ir valdības diktēts, samazinot pašvaldību ieņēmumus no iedzīvotāju ienākumu nodokļa un samazinot mērķdotācijas pašvaldību funkciju veikšanai,” šī gada pilsētas budžeta izveidi skaidro Liepājas Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.
Šī gada budžetu raksturo trīs galvenās prioritātes : pārvaldes izdevumu samazināšana; izdevumu palielināšana neatliekamām sociālajām vajadzībām maznodrošinātajai sabiedrības daļai; ES struktūrfondu projektu līdzfinansējuma un priekšfinansējuma nodrošināšana.
„2009. gadā pašvaldība būs spiesta apturēt mērķtiecīgi iesāktos pilsētas projektus infrastruktūras sakārtošanai, ielu programmu, sociālas programmas u.c. Neskatoties uz to, mūsu mērķis ir turpināt pilsētas attīstību, tāpēc cītīgi strādāsim pie Eiropas fondu līdzekļu apguves Liepājā”, uzsver U.Sesks.
Liepājas pilsētas pamatbudžeta ieņēmumi bez līdzekļa atlikuma uz gada sākumu un bez kredītlīdzekļiem tiek plānoti 34,5 milj. latu apmērā vai vidēji Ls 404 uz vienu iedzīvotāju. Budžeta ieņēmumu daļā visvairāk samazināsies ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa – par 21 %. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir pašvaldības pamatbudžeta galvenais ieņēmumu avots, t.i. 62,4 % no kopējiem ieņēmumiem. 2009.gadā nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti 24,1 milj. latu apmērā, kas ir par 5,6 milj. latu mazāk nekā bija plānots 2008.gadā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze 2009.gadam – 21,5 milj. latu.
Iepriekšējos gados nodokļa ieņēmumu pieaugumu galvenokārt sekmēja strādājošo darba samaksas pieaugums, kā arī minimālās algas pieaugums. 2009.gadā nodokļa ieņēmumu prognoze ir ievērojami samazināta, jo 2008.gada 12.decembrī Saeima pieņēma likumu “Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā”, kas paredz atalgojuma samazinājumu par 15%. Lai gan negatīvu iespaidu uz pašvaldības budžeta ieņēmumiem atstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana no 25 uz 23 %, neapliekamā minimuma pieaugums no Ls 80 līdz Ls 90 mēnesī un nodokļa atvieglojumu par apgādājamiem pieaugums no Ls 56 līdz Ls 63, tas savukārt palielina strādājošo ieņēmumus.
Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” paredz mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas proporciju ieskaitīšanai budžetā, paredzot, ka 83% tiek ieskaitīti maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā (2008.gadā – 80%), bet 17% – valsts pamatbudžetā (2008.gadā -20%), tādējādi daļēji kompensējot pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājumu, uzsver Gertsone. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi 2009.gadā tiek plānoti 2,4 milj. latu apmērā vai par Ls 242 772 vairāk nekā 2008.gadā.
Savukārt azartspēļu nodoklis 2009.gadā plānots par Ls 50 000 mazāk nekā 2008.gadā, jo ir slēgtas divas spēļu zāles un samazinās spēļu automātu skaits. Nenodokļu ieņēmumu prognoze 2009.gadam – Ls 41 841, kas ir par Ls 3 96789 mazāk nekā pērn, jo netiek plānoti ieņēmumi no pašvaldības īpašuma pārdošanas, samazināsies arī procentu ieņēmumi no depozītiem un kontu atlikumiem. Nenodokļu ieņēmumus veido ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, valsts un pašvaldību nodevas, naudas sodi, ieņēmumi no pašvaldības īpašumu pārdošanas un pārējie nenodokļu ieņēmumi.
Maksājumi no valsts budžeta 2009.gadā tiek prognozēti 8,5 milj. latu apmērā, kas ir par
7,4 milj. latu mazāk nekā 2008.gadā, tajā skaitā valsts dotācijas sporta, mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksai; mērķdotācijas skolu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām; mērķdotācijas pašvaldības izglītības iestāžu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības pedagogu darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām; valsts dotācija Simfoniskajam orķestrim utt. Šos izdevumus nāksies kompensēt no pašvaldības budžeta. Budžeta izdevumi plānoti 49.2 milj. latu apmērā. Izdevumu daļā līdzekļi samazināti visām nozarēm par 15- 21 %, ievērojot vispārējo taupības režīmu valstī.
Izglītības nozarei 2009.gadā plānoti līdzekļi 15,2 milj. latu apmērā, kas veido 32 % no kopējiem 2009.gada izdevumiem. Nozarē kopumā plānots samazinājums par 7,3 milj. latu, t.sk. valsts mērķdotācijas pedagoģisko darbinieku atalgojumam un speciālo iestāžu uzturēšanas izdevumiem par Ls 4,3 milj. latu, jo šobrīd valsts finansējums tiks plānots tikai 8 mēnešiem. Šobrīd neatrisināts jautājums ir arī finansējums pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, jo līdz šim tās bijušas valsts mērķdotācijas vairāk nekā 600 000 latu gadā. Lai nodrošinātu atlīdzības samazinājumu līdz 15%, izglītības nozarē samazinātas 189.8 štata vienības.
Lai gan krietni samazināts finansējums arī kultūras pasākumiem 2009.gadā, tomēr pašvaldība radusi iespēju finansiāli atbalstīt tādus tradicionālus pasākumu kā Starptautiskais pianisma zvaigžņu festivāls. Kultūras nozarē, veicot štatu optimizāciju, samazinātas 16,4 štata vienības.
Sporta pasākumiem 2009.gadā plānotas dotācijas Ls 374 935 apmērā, tajā skaitā – Eiropas čempionātam basketbolā sievietēm Ls 55 000. Budžetā ieplānoti līdzekļi arī Eiropas čempionātu vindsērfingā un teikvando atbalstam, kuri 2009. gada maijā risināsies Liepājā.
Par 15% samazināts domes administrācijas darbinieku un vēlēto amatpersonu atalgojums. Liepājas pašvaldības budžeta iestādēs štata darbinieku skaits samazināts par 266,7 vietām, samazinot atlīdzības fondu par 1,7 milj. latiem.
Sociālās nodrošināšanas sfērai 2009.gadam plānoti līdzekļi 5,3 milj. latu apmērā, tajā skaitā sociālajiem pabalstiem – 2,5 milj. latu, kas ir par 8.6 % vairāk kā iepriekšējā gadā. Šogad ievērojams pašvaldības atbalsts plānots audžuģimenēm un pašvaldības palīdzībai dzīvokļa jautājumu risināšanā..
Speciālā budžeta ieņēmumi tiek prognozēti 3,8 milj. latu apmērā. Speciālā budžeta ieņēmumu daļu galvenokārt veido ieņēmumi no pašvaldības īpašumu privatizācijas, autoceļu fonda līdzekļi, vides fonds, ostas nodevas. Autoceļu fonda līdzekļu izdevumi salīdzinājumā ar 2008.gadu samazinājušies par vairāk kā 50%, kas ievērojami samazinās izdevumus ielu renovācijai.
Gunta Jākobsone,
sabiedrisko attiecību speciāliste
