Liepājas Domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde tikās ar Liepājas Pedagoģijas (LPA) rektoru Oskaru Zīdu, zinātņu prorektori Ievu Ozolu, studiju prorektori Ilmu Neimani un Domes attīstības pārvaldes vadītāju Vilni Vitkovski, lai pārrunātu akadēmijas virzību uz universitātes statusa iegūšanu un tam nepieciešamo pašvaldības palīdzību.
Līdz šā gada vasarai LPA plāno izpildīt pēdējo kritēriju, kas joprojām kavē universitātes statusa iegūšanu – sagatavošanā ir divi promocijas darbi doktora grāda iegūšanai, no kuriem viens Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijai varētu tikt iesniegts jau martā. Ja viss labi izdosies, vasaras vidū LPA varētu būt pirmais sagatavotais doktors valodniecības nozarē, informēja akadēmijas vadība.
Abas puses vienojās, ka doktoru sagatavošanā būtu nepieciešams kopējs sadarbības plāns. Pašvaldības varētu arī no savas puses stimulēt tos Liepājas un rajona studentus, kuri paralēli savam tiešajam darbam sekmīgi mācās doktorantūrā. Kā zināms, universitātei katru gadu jāsagatavo vismaz viens doktors.
Jau martā ieplānotas divas tikšanās, lai apspriestu šo tēmu – pirmā ar augstskolas doktoru programmu direktoriem, otrā – ar zinātnisko institūtu vadītājiem. Savukārt studiju programmu padome tiks aicināta līdz aprīlim sagatavot savu redzējumu par iespējamo studiju spektra paplašināšanu nākotnē.
Kā uzskata S.Golde, topošajai Liepājas Universitātei jākļūst par nozīmīgāko spēlētāju pilsētas izglītības sistēmā, piedāvājot plašu studiju spektra piramīdu – sākot no koledžas līmeņa studijām un beidzot ar mūžizglītību, lai skolu absolventiem nebūtu jādodas studēt uz Rīgu. Savukārt O.Zīds rosināja tuvākajā nākotnē sarīkot publisku diskusiju par to, kādām mācību iestādēm būtu jāapvienojas zem viena jumta un kādi studiju virzieni būtu attīstāmi, ņemot vērā arī darba devēju intereses. Rektors solīja līdz maijam sagatavot augstskolas tālākās attīstības vīziju.
Sarunas gaitā tika pārrunāts, kā pašvaldība varētu palīdzēt augstskolas kapacitātes celšanā, jaunu un talantīgu mācību spēku piesaistē, pirmām kārtām palīdzot risināt dzīvokļu jautājumu. Savukārt augstskolas materiālās bāzes stiprināšanai aktīvāk būtu jāizmanto Eiropas Savienības struktūrfondu piedāvātās iespējas, uzsvēra Golde.

Informāciju sagatavoja:
Gunta Jākobsone
Sabiedrisko attiecību speciāliste